Vingrojumi sēdoša darba darītājiem. Palīdz pret pleca locītavas artrītu!

Daudzi domā: kas nekaiš ierēdņiem. Darbs kaulus nelauž, sēž siltā kabinetā, pa telefonu runā, ar datoru darbojas, dažādus papīrus pārcilā… Jāteic, ka bez visām šīm priekšrocībām (silti, ērti, mierīgi) sēdošam darbam ir arī savi trūkumi.

Pirmkārt, tā ir hipodinamija (kā nekā sēdoša darba darītājam kustēties nākas maz). Otrkārt, skābekļa trūkums (telpās vienmēr ir svaiga gaisa deficīts). Treškārt, liekā svara veidošanās draudi… Un tas vēl nav viss: ilgstoša laika pavadīšana pie rakstāmgalda ļoti bieži izprovocē tādu nopietnu saslimšanu kā pleca locītavas artrīts.

Slimības pirmie simptomi ir šādi:
* dienas nogalē plecos un lāpstiņās jūtamas vieglas sāpes;
* reizēm plecu locītavās dzirdams nepatīkams krakšķis;
* no rītiem plecos jūtams stīvums.

Laika gaitā nepatīkamās sajūtas pieaug, sāpes neatlaižas gandrīz visu dienu, kustināt plecus (pacelt rokas, nest somu) kļūst arvien grūtāk. Ielaists plecu locītavas artrīts ir ļoti sāpīgs: plecus, lāpstiņu augšdaļu, bet reizēm arī muguras vidusdaļu it kā caurdur nokaitēts dzelzs stienis. Rezultāts tam visam var būt tikai viens: invaliditāte. Ja iekaisums sācies, pats no sevis tas nekad nepāries.

Ortopēdi un reimatologi ir nopietni norūpējušies: pēdējos gadu desmitos šī kaite strauji vērsusies plašumā, īpaši pilsētās, kur tā vairāk vai mazāk izteikti novērojama teju vai 90% iedzīvotāju.

Tiesa, sēdošais darbs, lai arī galvenais, nav vienīgais cēlonis, kas veicina pleca locītavas artrīta attīstību. Pie vainas ir arī:

* nepareizs uzturs (pārāk bieži uzturā lietotie kūpinājumi, konservi, dzīvnieku izcelsmes tauki, gāzētie un spirtotie dzērieni);

* problēmas ar vielmaiņu (aptaukošanās, sāļu nogulsnēšanās u.c.);

* iedzimtas vai traumas ceļā iemantotas izmaiņas, kuru dēļ ekstremitāšu kustīgums tiek ierobežots;

* hroniskās un infekcijas slimības (bronhīts, pneimonija, dizentērija, gastrīts, hlamidioze u.c.);

* ilgāki apsaldējumi;

* stresi.

Tas viss veido gana kuplu provocējošo cēloņu buķeti. Grūti, patiesībā pat neiespējami būtu atrast cilvēku, kurš nebūtu ēdis kūpinātu vistu un desas, dzēris pepsikolu un lietojis alkoholu, drebinājies lietū, vējā un aukstumā, gaidot transportu, pārdzīvojis nepatikšanas darbā un ģimenē…

Tāpēc droši var apgalvot, ka riska grupā iekļaujami visi. Vai gandrīz visi. Kaite nepiemeklēs tos, kas līdz sirmam vecumam draudzējas ar fizkultūru un piekopj aktīvu dzīvesveidu, ievēro mērenību ēšanā un dzeršanā. Diemžēl mūsdienās tādu ir ļoti maz.

Lai uzzinātu vēl labus vingrinājumus, šķiriet nākamo lapu!